Ksilīts, jeb ksilitots ir pilnīgi dabisks saldinātājs, ko izmanto ne tikai pārtikā cukura vietā, bet arī kosmētikā un, galvenokārt, mutes dobuma kopšanā ka piedevu zobu pastām, skalošanas līdzekļiem. Ksilīts dabā ir sastopams ogās, augļos, augu šķiedrās, šo vielu ikdienā ražo arī cilvēka ķermenis- aptuveni 15 grami ksilitola rodas mūsu organiskā katru dienu vielmaiņas procesu rezultātā.

Ksilitols ir salds, cukuram līdzīgs pulveris, kas šķīst ūdenī un kūst 92 °C. Šīs vielas molekula, atšķirībā no cukura, sorbīta, fruktozes satur piecus nevis 6 oglekļa atomus, kas nodrošīna to, ka mutē esošās baktērijas to nespēj izmantot, lai „barotos”, izdalītu skābes un bojātu zobu emaliju. Ksilīts spēj līdz 90% samazināt skābes veidojošo baktēriju daudzumu mutē pēc ēšanas, tādēļ to plaši izmanto „sugar-free” košļenēs, mutes skalošanas līdzekļos un zobu pastās.

Samazinot skābju daudzumu mutē un sielaklās palielinās kalcija un fosfora sāļu spēja piesaistīties zoba emalijai un nostiprintāt to vietās, kur nepieciešams, tādejādi nepalileinot zobakmens risku.

Kosmētikā ksilitolu izmanto kā mitrinātāju (īpaši gļotādām) un mitruma piesaistītāju, tādēļ tas ir piemērots ne tikai mutes kopšans līdzekļos, bet arī krēmos, maskās, želejās u.c. kosmētikas līdzekļos, kā arī baktēriju un sēnīšu aktivitāti mazinošo īpasību dēļ- intīmās kopšanas un mazgāšanas līdzekļos.

Ksilītu, jeb ksilitolu izmanto kosmētikā koncentrācijā no 10% līdz 90%, to var termiski apstrādat (karsēt). Ksilitolu silda un šķīdina ūdens fāzē, tas nešķīdīs eļļā.

Ar ksilīta piedevu ieteicams gatavot želejveida zobu pastas, kurās kā abrazīvo vielu ieteicams izmantot silīciju, bet kā biezinātāju- karagēnu, jo tas nodrošinās stingru, caurspīdīgu, elastīgu želeju.