Tapioka cieti iegūst no jukas (maniokas/mogo/kassavas) saknes, kas vizuāli līdzinās garenam kartupelim vai bietei.  Šī ciete nesatur glutēnu un to izmanto kā biezinātāju un taukvielu absorbētāju kosmētikā un pārtikā. Jukas saknes dzimtene ir Brazīlija, bet mūsdienās to plaši kultivē arī Ziemeļamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Tapioka cieti pārtikā galvenokārt izmanto kā bez glutēna biezinātāju (līdzīgi kā kartupeļu, kukurūzas cietes), bet kosmētikā tā ir lieliska, dabiska taukvielas un mitrumu  absorbējoša viela, kas ir augu izcelsmes alternatīva talkam.

Tapioka cieti izmanto gan ķermeņa un kāju pūderos, gan kā piedevu kosmētikas līdzekļiem ar augstu taukvielu saturu (sviesti, eļļu un sviestu maisījumi), lai mazinātu to izteikti taukaino sajūtu, bet nemazinātu barojošo, mīkstinošo iedarbību. Tapiokas cieti lieto arī sauso šampūnu pagatavošanai, jo tā lieliski absorbē liekās ādas taukvielas un nenoslogo matus vai galvas ādu.

Tapioka cieti var pievienot arī vannas bumbām kā ādu mīkstinošu piedevu, vannas pieniem un vannas eļļām, sviestiem, kopā ar minerālajiem pigmentiem šī ciete ir piemērota mirdzošu ķermeņa pūderu pagatavošanai.

Tapioka cietei pievienojot dezinficējošas, atsvaidzinošas ēteriskās eļļas (tējas koka, piparmētru, kajaputa, lavandas u.c.) iespējams pagatavot pēdu pūderi, kas gan absorbēs lieko mitrumu, gan novērsīs nepatīkama aromāta veidošanos.

Tapioka ciete saskarē ar karstu (virs 80°C ) ūdeni veido ķīselim līdzīgu konsistenci, tādēļ to ūdeni saturošiem kosmētikas līdzekļiem (krēmiem), ja nav nepieciešama biezinošā iedarbība, pievieno gatavošanas noslēguma fāzē (atdzisušam līdzeklim). Taukvielu maisījumos šāda reakcija nenotiek.

Tapioka cieti kosmētikā izmanto koncentrācijā no 1% līdz 100%- līdz 10% kā piedevu sviestiem, krēmiem, taukvielu maisījumiem, līdz 50% vannas produktos (vannas pieni u.c.) un līdz 100% ķermeņa, pēdu, sejas pūderos un sausajos „šampūnos”.