Tamanu eļļu iegūst ar auksto spiešanas metodi no Tamanu koka augļu kodoliem. Tamanu koka dzimtene ir Āzijas tropiskie apgabali un to galvenokārt audzē Melanzēzijā un Polinēzijā.
Tamanu koks ir 2- 3 metrus augsts, tas zied ar baltiem ziediem, kuru aromāts līdzinās liepziedu smaržai. Dzeltenajos, nelieliem āboliem līdzīgajos Tamanu augļos atrodas kodoli, no kuriem iegūst eļļu. Tamanu koku bieži dēvē arī par Aleksandrija lauru, jeb foraha.
Leģendas vēsta, ka Tamanu koku Polinēzijā audzēja, lai ne tikai iegūtu vērtīgo eļļu, bet arī no tiem veidoja rituālu birzis, kurās dievi koku paēnā vēroja upurēšnas rituālus. Upuri tika pakārti Tamanu koku zaros un viņu kreisās acis tika pasniegtas uz Tamanu koka lapas dieviem kā dāvana.
No Tamanu koka iegūst ne tikai eļļu, bet arī sveķus, jeb “calaba”, ko vietējie izmanto kā lokālu pretsāpju un asiņošanas apturēšanas līdzekli, savukārt augļu mīkstumu izmanto lai dziedētu iekaisušas brūces.
Tamanu eļļa ir zaļā krāsā un ar jūtamu, bet patīkamu riekstu aromātu. Vēsā temperatūrā tā kļūst bieza.
Tamanu eļļai piemīt izteiktas dziedējošas un aizsargājošas īpašības, kā arī tā mazina sāpes, iekaisumus, uzlabo brūču sadzīšanu un novērš rētu veidošanos. Šo eļļu var izmantot sausas, sasprēgājušas, iekaisušas ādas kopšanai, kā arī dermatīta gadījumos.
Pateicoties pretiekaisuma, antibakteriālām, sāpes mazinošām un dziedējošām īpašībām, tamanu eļļa ir īpaši piemērota dažādiem kosmētikas līdzekļiem un eļļu maisījumiem- aizsargājošām, dziedējošām ziedēm un balzāmiem, iekaisušai ādai peredzētiem krēmiem, pieniņiem un losjoniem, iekaisušas galvas ādas kopšanai, pēc epilācijas krēmiem, pēc sauļošanās līdzekļiem, striju profilaksei un mazināšanai paredzētiem eļļu maisījumiem un sviestiem, varikozu vēnu kopšanai.
Masāžas eļļu maisījumos tamanu eļļu var izmantot kā piedevu, lai mazinātu muskuļu sāpes un savilkumus.
Tamanu eļļu parasti lieto līdz 10% no kopējā kosmētikas līdzekļa daudzuma vai lokāli- neatšķaidītu.
Tamanu eļļa ir piemērota visiem ādas tipiem.