Egļu ēterisko eļļu iegūst no plaši pazīstamā koka skujām un dzinumiem ar tvaika destilācijas metodi. Egļu dzimtene ir Ziemeļeiropa, tādēļ lielākās šī ēteriskās eļļas ražotājvalstis ir Šveice, Polija, Vācija, Francija, Austrija un Dienvidslāvija.

Pamatā egles audzē koksnes ieguvei, bet pēc baļķu apstrādes pāri palikušos zarus ar skujām izmanto eļļas un citu izejvielu ieguvei.

Tautas medicīnā egles skujas plaši tiek pielietotas elpceļu saslimšanu ārstēšanai, drudža, muskuļu un reimatisko sāpju gadījumos.

Egļu ēteriskajai eļļai piemīt pret sāpju, antiseptiskas, deoderizējošas, klepu mazinošas un atkrēpošanu veicinošas, sildošas, stimulējošas un tonizējošas īpašības.

Egļu ēteriskā eļļa ir kombinējama ar priežu, lavandas, rozmarīna, citrona, majorāna ēteriskajām eļļām.

Egļu ēterisko eļļu izmanto masāžas eļļu sastāvos sāpošiem muskuļiem, kā arī artrīta un reimatisma gadījumos, vīrusu saslimšanas profilaksei un atvieglošanai, klepus, bronhīta, iesnu, drudža, apsaldēšanās gadījumos.